Globālajā reakcijā uz klimata izmaiņām oglekļa dioksīda absorbētāji spēlē arvien nozīmīgāku lomu. Dažādiem oglekļa dioksīda absorbētāju veidiem ir daudz atšķirību principā, veiktspējā, pielietojuma scenārijos utt.
No principa viedokļa parastie oglekļa dioksīda absorbētāji galvenokārt ir ķīmiska absorbcija un fiziskā adsorbcija. Ķīmiskās absorbcijas oglekļa dioksīda absorbētāji galvenokārt paļaujas uz specifiskām ķīmiskām vielām, lai reaģētu ar oglekļa dioksīdu, lai panāktu absorbciju. Piemēram, daži amīnu šķīdumi var apvienot ar oglekļa dioksīdu, veidojot tādus produktus kā karbamāti, tādējādi sasniedzot oglekļa dioksīda uztveršanu. Šai metodei ir augsta absorbcijas efektivitāte, īpaši augstāka oglekļa dioksīda koncentrācija. Tomēr ķīmiskās reakcijas procesu var ievērojami ietekmēt tādi apstākļi kā temperatūra un spiediens, un, lai atjaunotu absorbenta veiktspēju, ir vajadzīgas tādas reģenerācijas darbības kā apkure.
Fiziskā adsorbcijas oglekļa dioksīda absorbētāji izmanto porainu cietu materiālu adsorbcijas īpašības, lai adsorbētu oglekļa dioksīdu. Piemēram, tādiem materiāliem kā aktivētam ogleklim un ceolītam ir liels specifisks virsmas laukums, un oglekļa dioksīda molekulas var adsorbēt uz virsmas. Fiziskā adsorbcija neietver ķīmiskas reakcijas, un process ir salīdzinoši vienkāršs un maigs. Tās priekšrocība ir tā, ka tai ir noteikta adsorbcijas spēja plašā temperatūras un spiediena diapazonā, un reģenerācijas darbība ir salīdzinoši vienkārša. Adsorbēto oglekļa dioksīdu var desorbēt, vienkārši samazinot spiedienu vai paaugstinot temperatūru. Tomēr tā adsorbcijas spēja dažos gadījumos var būt nedaudz zemāka nekā ķīmiskās absorbcijas absorbētāji, īpaši zemas koncentrācijas oglekļa dioksīda gāzei. Adsorbcijas selektivitāte var nebūt tik laba kā ķīmiskā absorbcija.
Runājot par veiktspēju, dažādiem oglekļa dioksīda absorbētājiem ir atšķirīga absorbcijas efektivitāte, adsorbcijas\/desorbcijas ātrums, reģenerācijas cikls un citi rādītāji. Piemēram, jauni augstas efektivitātes ķīmiskie absorbenti var sasniegt ļoti augstu oglekļa dioksīda absorbcijas efektivitāti, kas laboratorijas apstākļos var sasniegt vairāk nekā 90%, bet faktiskos lietojumos efektivitāti var samazināt dažādu inženierzinātņu faktoru dēļ. Fiziskajam adsorbcijas absorbētājiem parasti ir ātrāks adsorbcijas ātrums, un tā var adsorbēt lielu daudzumu oglekļa dioksīda īsākā laikā, bet paša materiāla īpašības un darba apstākļus var ietekmēt desorbcijas ātrumu, un reģenerācijas cikls var būt salīdzinoši garš.
No uzklāšanas scenāriju viedokļa ķīmisko absorbciju Oglekļa dioksīda absorbētāji bieži tiek izmantoti atkritumu gāzes apstrādei ar augstu oglekļa dioksīda koncentrāciju rūpnieciskos procesos, piemēram, astes gāzes apstrādei siltumenerģijas rūpnīcās, cementa rūpnīcās, tērauda rūpnīcās un citās nozarēs. Šajās nozarēs radītajai atkritumu gāzei ir augsta oglekļa dioksīda koncentrācija, un ķīmiskās absorbcijas priekšrocības var pilnībā izmantot, lai panāktu efektīvu uztveršanu. Fiziskā adsorbcijas oglekļa dioksīda absorbētāji ir izdevīgāki dažos mazos uzklāšanas scenārijos ar lielu telpas un aprīkojuma prasībām, vai arī oglekļa dioksīda uztveršanas projektos apvienojumā ar atjaunojamo enerģiju, ņemot vērā to vienkāršo darbību un spēju strādāt istabas temperatūrā un spiedienā.
Īsāk sakot, izpratne par atšķirībām starp oglekļa dioksīda absorbētājiem palīdzēs izvēlēties vispiemērotāko oglekļa dioksīda absorbcijas tehnoloģiju atbilstoši faktiskajām vajadzībām un sniegs lielu atbalstu pasaules oglekļa emisijas samazināšanas veicināšanai.
